Kruta Skuju starptīkla draugi

ziņojums no putnu frontes - šovakar debesis gājputnu pilnas. visu vakaru sasaucas, klaigā.
ir priecīgi būt zem putnu debesīm.

"cyborg politics is the struggle for language and the struggle against perfect communication, against the one code that translates all meaning perfectly, the central dogma of phallogocentrism"

Baudu amerikāņu primitīvās ģitārspēles mākslinieku John Fahey. Viņa mūzika skan kā tā motora abstrakcija, kas mīt manī un citos mūziķos un liek viņiem nodoties skaņas ainavu glezniecībai. "Liek" ir slikts vārds - tā vietā varētu būt "izjūt esenciālu nepieciešamību gara zelšanas nolūkos".

Hei mapat, vari mapatot, ja plāndēmiju, kā tu apgalvo, uztaisīja ž*di, tad kāpēc viņi ar pfizer savaxxxēja arī savējos, Izraēlas ž*dus?

dīloju ar savu esenciālismu un universiālismu, kā arī tendenci uz interioritāti, kas bīstami flirtē ar individualitāti

šodien redzēju pirmos pelēkos strazdus, kas ieradušies no ārzemēm, un šorīt varēja just, ka zeme smaržo. stāvēju saulē un pat apraudājos no skaistuma, jo tā ir mūžība. pārējais - nav pārāk vērts.

vismaz varu izsmieties, skatoties K. Brekti. smieklīgi par Lieldienu oliņām

DELFI. Četri no 10 ārvalstu studentiem atbirst

mēs visi esam ziemcietes, visi izciešam kaut ko un arī ziemu

uzēdu lašmaizīti, iepirkos duglasonlainbodē un palika labāk. tagad ir enerģija padarīt darba darbu.
esmu fiziskais rumpis. vajadzētu vairāk domāt par fizisko. būt vairāk rumpim.

gan jau ka man ir kāda diagnoze, es vispār nespēju sakārtot māju, totāli.
mierīgi pasperu zem gultas zeķi, lai nemaisās pa kājām. visu mūžu tā.
bērnībā par manu rakstāmgaldu teica, ka velns var kāju nolauzt, lai tak lauž.
uz svētkiem saņemos.
vispār tas neliekas svarīgi.

neesmu unikāla, ne par velti ir tie kārtotāju kantori.
varētu pirkt citu NĪ, bet kāda jēga, ja būs karš.
kara gadījumā gribētu nomirt uzreiz. kur ta' bēgt.

sūds

šodien
ai, nē, nerakstīšu
jo nav forši šodien

lai nebūtu tik sūdīgi kā man liekas, ka ir (īstenībā nevar būt, ka ir galīgi štruntīgi, drīzāk tā uz pus'), uzliku galvā bleķa bļodu, un centos nostāvēt taisni.
vakar nopirku to bleķa bļodu, lai noliktu uz lodžijas baložiem.

jā, šodien viss riebjas, jo neveicas.

Kautkur nesen lasīju par to, ka muižas rietumeiropā (un iespējams arī citur) bijušas diezgan pamatīgas, ne tāpēc, ka aristokrātiskajam īpašniekam patīk dzīvot divdesmit istabās vai arī ir jāizmitina piecpadsmit bērni un astoņas vecmāmiņas. Nē, lielais istabu skaits esot bijis viesiem.

Katram sevi cienošam baronam, grāfam un hercogam mājās vienmēr bija ciemiņi. Citi aristokrāti, dažādi mākslinieki, muzikanti, komponisti, zinātnieki, astrologi, pavedinātāji, kāršu spēlmaņi, duelisti un utt utjpr. Jo interesantāki cilvēki, jo labāk. Jo tādā veidā varēja salīdzināties ar ctiem muižkungiem. Kuram tā teikt galms interesantāks. Un viesi bieži palika uz ilgu laiku, bija ar sievām, mīļākajām, bērniem, un ieradās ar kalponēm un sulaiņiem. Tas viss maksāja naudu, bet toties cik interesanta un prestiža dzīve. Ne tā kā pie nabagā blakus grāfistes grāfa. Pat daždien lepnāk kā citu valstu karaļu pilīs! Lepni.

Tāpēc arī bieži var lasīt dažādu 19tā gadsimta zinātnieku biogrāfijās, kā viņi draudzējās, mīlējās un naidojās ar tā laika slaveniem rakstniekiem, komponistiem, dzejniekiem utt, jo viņi visi bija viena sabiedrības kārta - mazi muižnieki un/vai slavenības, kas visi tusējās pa lielu muižnieku pilīm.

Nezinu kurā brīdī tas izbeidzās, bet nu es vainoju inudstirālo revolūciju, tai sekojošo urbanizāciju un ekonomiskās varas pārcelšanos no lauku muižām uz lielpilsētu klubie un saloniem.

Bet, nu, kāpēc es par to rakstu? Iedomājos, ka būtu interesanti mēģināt šo tradīciju adzīvināt. Latvijā, Eiropā un Pasaulē ir rindām vien miljonāru un miljardieru, un liela daļa no viņiem nezin ko lai izdara ar savām milzīgajām bagātībām. Un to var redzēt no tā kā metas galējībās - milzīgas jahtas, milzīgi īpašumi, milzīgi ziedojumi. Bet pašu sejās var redzēt to ka īsti piepildījuma nav. Gribās sacensties ar citiem miljonāriem un parādīt kurš foršāks, un gribas arī atstāt kaut ko vēstures grāmatām aiz sevis, bet nu kaut kā neizdodas. Nav tā zen piepildījuma smaida sejās.

Tad nu mans piedāvājums mega-miljonāriem (nu, tiem kas šo lasa!) ir vienkāršs: nopērciet katrs sev milzīgu muižu, vai arī uzbūvējiet jaunu. Varbūt ne tik tālu no lielas pilsētas kā senāk, varbūt pat pilsētā, un kaut kā citādi arī to pielāgojiet modernajai pasaules iekārtai. Un tad aprīkojiet to ar apkalpojošo personālu (pavāriem, guvernantēm, kalponēm, šveicāriem, masieriem un bērmeņiem) un tad sāciet lēnām vilināt pie sevis dažādus māksliniekus, zinātniekus un citādus ļaudis kas sabiedrībai pienes lielu vērtību, bet kuriem sabiedrība pretī labākajā gadījumā dod vieglu pliķi pa pēcpusi.

Un dodiet viņiem dzīvesvietu, neko daudz neprasot pretī, ja nu vienīgi dalību ikdivnedēļu rautos, ikmēneša pieņemšanās un ikkvartāla žūrfiksos. Un garantējiet to visu uz vairākiem gadiem. Lai cilvēks var fokusēties uz radīšanu.

Un to visu tādā mērcītē, lai citiem miljonāriem arī gribās. Lai vēl kāda muižiņa top. Un tad vēl viena. Un tad pa vienai arī Rio, Beirutā un Jo-burgā. Un pavei, varbūt 21ais gadsimts varētu iegūt vienu jaunu mākslinieciski-zinātniski-juteklisko revolūciju.

Ikrīta murdoņa.

Esmu cilvēks, kurš aicina iekšā visu jauno, lai aizmēztu visu veco. Saprotams, šis natūras cikls darbojas bez manas iesaistes, man tikai patīk palīdzēt iekustināt attiecīgās enerģijas.

Ar lielu baudu noskatījos Last One Laughing UK.

Es zinu, kāpēc UK šovs ir izdevies. Un citiem šoviem būtu jāpamācās (vai arī jāliek lietā šautene no piedurvju skapīša).

1) cilvēki nebaidās viens otru mēģināt sasmīdināt. citos šovos "komedianti" izrādās, rāda "kumēdiņus", taisa muļķīgu balagānu ar stulbiem aksesuāriem, un tas nestrādā. tikai izskatās bēdīgi. lai otru cilvēku sasmīdinātu ir jāiet tuvumā, un jārunā, jāveido dialogs. jā, ir risks pašam uzrauties un sākt smieties pirmajam, un UK šovā cilvēki riskē. citos šovos cilvēki vnk izvairās viens no otra, un muļķojas tā uz telpu, cerot ka kāds mikroskopiski pasmaidīs.

2) es ievērtēju īrijas, dienvidāfrikas (ar Trevor Noah), austrālijas un, pavisam nedaudz, kanādas šovu. nav līmenī, un austrālijas šovs man likās vistupākais.

3) skaņu un gaismas dizains. citos šovos smaids tiek sodīts ar policijas sirēnām, mirgojošām sarkanām gaismām, vispār ar sirēnām un tamlīdzīgu traumatisku sūdu. UK - diezgan īss džingls kas vairāk paziņo ka šovs ir "paused" un var brīvi smieties. un cilvēki reāli smejas. turpretī citos šovos neviens īstenībā nesmejas, jo neviens nav uz robežas, nepavisam. (īstenībā UK šovā par smirk un nelielu smaidu nesoda, bet vienā citā šovā sodīja vissīkāko grimasi. UK šovā gaida kad cilvēks tiešām vairs nevar izturēt, nu tā ka vienkārši nevar. un tas ir reāli patīkami skatīties, kā cilvēks cīnās un pazaudē.)

4) UK šovs ir perfekti izplānots. citi šovi (Austrālija, Īrija) ne tuvu nav izplānoti ar visādiem uzdevumiem un 1:1 gājieniem, un tāpēc noslīd garlaicīgā gumijas stiepšanā.

5) kā vadītājs Jimmy Carr ir augstumos. citi vadītāji nestāv ne tuvu. ne tuvu!

6) kā dalībnieks Richard Aoyade ir neaizskarams. pirmkārt, viņa maniere ir deadpan, un viņu praktiski nav iespējams sasmīdināt. otrkārt (un kas ir absolūts talants) viņš var sasmīdināt jebkuru, jo reakcija ir zibenīga, un izsper vissmieklīgāko iespējamo variantu. "there has been a bank run on dignity".

re, kāds man šodien atnāca

Uz Loffleru zālē lietuviešu varbūt pat vairāk nekā latviešu

pavasaris izklausās labāk, nekā izskatās
putnu murdoņa, piem.

ejot uz ateju, uzkrāsoju lūpas

dzīve bez laikiem
dzīvē nav laiku

vienu dienu pa galvu man nejauši ieblieza Bobs Dilans, un tagad viņš ir manā galvā

LSM. Pētījumi rāda, ka aptuveni 90% cilvēku savā dzīvē ir skatījušies pornogrāfiju. Dažiem cilvēkiem ar to ir problēmas, dažiem nav.

"I have believed since I was a teenager that the miseries and indignities of the last years of life are superfluous, and I am acting on that belief. I am still active, enjoying many things in life (except the daily news) and will die a happy man. But my kidneys are on their last legs, the frequency of mental lapses is increasing, and I am ninety years old. It is time to go.
...
Not surprisingly, some of those who love me would have preferred for me to wait until it is obvious that my life is not worth extending. But I made my decision precisely because I wanted to avoid that state, so it had to appear premature. I am grateful to the few with whom I shared early, who all reluctantly came round to support me"

https://web.archive.org/web/20250315211730/https://www.jpost.com/breaking-news/article-846140

es sākumā padomāju, ka tas ir čuvaks, kas nopiratizējis vienu no grand theft auto sērijas daļām

pa logu redzu
kā aiziet mana dzīve
garām un prom
tas puika ar suni un
tante kas baložus baro
pabrokastošu un došos
uz darbu

knapi atcerējos paroli
tāda parole, kā tev, ir arī citiem
vajagot nomainīt
kaut kas te modernizēts

Resnāka esi palikusi.

SATORI. Radīts rīks latgaliešu valodas runas atpazīšanai

Šis ieraksts ir tests.

Autobusā simtgadīga sieviņa visiem jautā, cik vēl pieturas līdz stacijai un stāsta: “Es šodien esmu laimīga. Biju pie ārsta. Nenožēloju ne mirkli.”

DELFI. Krupis, lai gan neliels dzīvnieks, var sasniegt 40 gadu vecumu.

Vecums ir tad, kad tev ir vienas brilles TV/auto un citas - telefonam/datoram.

Šī bija diena, kad plaukstas pašas atvērās un pavērsās uz priekšu; krūtis atvērās un lāpstiņas atvilkās. Vajadzēja vienu deju, varbūt trīs minūtes.

Cibiņi, meklēju iekštelpu remontam (birojam) būvniekus, kuri var izrakstīt rēķinu, un ir puslīdz uzticami. Varbūt jums ir kāds, ko ieteikt?

draudziņi, parakstiet, lai nakts transportu atgrieztu Rīgā.

https://manabalss.lv/nakts-transports-riga/show?fbclid=IwY2xjawJJzEVleHRuA2FlbQIxMAABHWbMP-a-h9FYape5JZg_vAxFEsQc-pj0gjxbQ5s7X6nzSNtPyhq0OXDG9w_aem_uFqG-jsAs8iqDNfDhHC7nQ