Kruta Skuju starptīkla draugi

Tiem kam interesē, ko dara gudri onkuļi, kopš klaunu grupa ķērās pie ASV stūres - Bafets jau kopš rudens pārliek naudu no akcijām uz kešu, t.sk. pārdevis savus ASV banku ieguldījumus un pusi no savām Apple akcijām:
klikt

***
kādā Sorentino filmā
viņa jautāja katoļu priesterim
kura sievietes ķermeņa daļa
tev patīk visvairāk
mugura, viņš atbildēja
viss pārējais ir pornogrāfija
kura sievietes ķermeņa daļa
viņa jautāja, iznākot no kinoteātra
tev patīk visvairāk
smadzenes, es gribēju atbildēt
protams, smadzenes
un tad vēl tā iedobīte
starp krūšu kaulu
un lāpstiņu, redzi
nu, re kur, tieši pa vidu
nav tur nekādas iedobītes
viņa apvainojās un paātrināja soli
tā tur pa vidu ir sirds

mākslinieciski es esmu vietā, ka es vēlos darīt kaut ko eksperimentālu, pārdroši nepretenciozu. rakties līdz kaut kādam lielākam īstumam, gan poētiski, gan politiski un garīgi. un šādā ziņā apkārt ir nereāli maz iedvesmojošu lietu. t.i., lietu, kur tu automātiski neizvēlies lietas, kas "strādā", un kas ir iepriekšprognozējami "jaudīgas". nepiesaisti "profesionālu dramaturgu" un "izglītotu komponistu", u.c. (piedalīšanās Elīzas Dombrovskas izrādes "tā ir mūsu kauna vaina" procesā ir bijis izņēmums, šautauts!) kā rezultātā tas viss ir "high stress prodakšn" pilnīgā "seinsvergessen" stāvoklī. pārsteidz arī humora izjūtas trūkums, ar ko cilvēki mēdz runāt par sevi un citiem kā par "profesionāļiem", un cik ātri no autsaideriem kļūst par "ekspertiem", cik maz mākslas vidū ir institūcijas kritikas.

domāju, ka profesionāļi un eksperti ir ilūzija. varbūt tādi ir jomās, kur sabiedrības labklājība ir atkarīga no tā, "cik labi lietas strādā", bet māksla pilnīgi noteikti nav šāda joma.

Kur palasīt kaut ko ticamu par to, kas slēpjas aiz Trampa atbalsta Putinam?

Joprojām sēžu uz krosdressera Cindy Lee mūzikas. Viņa pagājušā gada recenzentu augsti novērtētais albums "Diamond Jubilee" man nozīmē ļoti daudz. Tā ir mūzika ar izteiktu liminalitātes noskaņu. Kā nekad nebijusi radio frekvence, intīma pieslēgšanās. Pēdējo gadu ietekmīgākais atklājums by yours truly. 

ļaunais profesionālis

aizvietot ēdienos sastāvdaļas ar tādām, kurās ir vairāk barības vielas.
samazināt ūdens daudzumu: zupu varbūt var pārvērst par sautējumu, sautējumu par sacepumu.
ēst ātri, pirms iestājas sāta sajūta.

Jāatzīst, ka no zupām atteikties pavisam neesmu gatavs, burvīgs ēdiens, buljons pats par sevi ir barojošs un garšīgs.

"jūtams ne vien tas, ka nav ko teikt, bet arī tas, ka pats autors ir jutis, ka viņam nav ko teikt" (atradu feiku recenziju, ko pati rakstīju par savu dzejoļu publikāciju apmēram pirms 18 gadiem)

mani ļoti interesē šis "nekas", no kā tolaik tik ļoti baidījāmies un tāpēc laikam piesātinājām savu dzīvi ar pārmērībām (tolaik es biju daudz vairāk "mēs" nekā tagad). nekādības, tukšuma spoks, kas tu esi?

pagāja dažas dienas un mežā ieskrēju zarā.
tagad ir pierē rēta, kuras izcelsme ir zināma.

brīžos, kad man nav naudas, es ēdu daudz labāk nekā tad, kad man tā ir
piemēram šodien brokastīs paštaisīts muslis, sagrauzdēts ar agaves sīrupu un zemesriekstu sviestu, Latvijas lauku ogām un auzu pienu
pusdienās - risotto ar ķirbju biezeni un trifeļu eļļu un tvaicēta mangolda-jūraszāļu salāti ar tahini un sezama sēkliņām

utt

"awowed" es aizgāju precīzi līdz tam momentam, kad man psihais kareivis no cietokšņa sāka gāzties ar cirvi virsū 120 km/h ātrumā un nestāvot pie luksaforiem - tā ir kārtēja bosujobka, kārtējā, ar to pilns ir viss, it kā "obsidian" studija censtos pārdot spēli ne tik daudz mums, kā maikrosoftam un electronic arts, etc

tagad ne tikai dragon age fani ienīst "veilguard". tagad arī "pillars of eternity" fani (pie kuriem pieder arī šo rindu autors) ienīst "avowed".

cita lieta, kingdom come 2 - viss te ir tika fantastiski kruta aranžēts, tādas trīs stundas pusinteraktīvā starta nav izdomājuši pat square enix "sleeping dogs" laikos, kur sākumā bija pusstundu ilgs hongkongas kinobojeviks uz dzinēja; te ir kaut kāds pirmais kino harijs poters pilnā apjomā un ar visām regālijām. toties pēc tam sākas pavisam cita dzīve. sākumā ir ļoti jāpacenšas, lai nenomirtu badā, jo pārtikas nekādas nekur nav, pat mežā ogu nulle, spēle ļoti mēģina uzspiest tavu varoni uz kriminālā ceļa mantisku labumu iegūšanai, taču gribas dzīvot godīgi. uzreiz iesaku labu laifhaku - vietējā drēbnieka bišu stropi, pelēka morālā zona. viss ir sarakstīts vienkārši teicami, sajūta, ka tu dzīvo ceļojumā uz viduslaiku čehijas izmīdītājām takām, kas ved sazin kur, nepamet nekad. storītellings ir aizraujošs, literārās sastāvdaļas šeit ir ļooooti daudz, taču tas strādā aptuveni tā, ka tieši tev stāsta tikai konkrētas un nepieciešamas lietas, kuras ir nepieciešams zināt un atcerēties, kamēr taunsfolks krogā pastāvīgi pļāpā viens ar otru par dažādām tēmām - un tur arī ir daudz kā interesanta, taču spēle neuzstāj uz to, lai tu tās klausītos. Principā - dari, ko gribi. Var nepiedalīties nekādos konfliktos, un caurām dienām dienām tavernas dārzā dzert koktēļus (ir atsevišķs zars prasmju kokā!), spēlēt domino (ir iespējas uzlabot savu metamo kauliņu roku!), sarīkot kautiņus (kā noskaidrojās, beidzas policijas iecirknī) un čatot ar visādām brīnišķīgām lēdijām (te nu pats, kā proti), nedomāju, ka man no RPG kaut ko īpaši vairāk arī vajadzētu. tomēr motivācija un izaicnājumi ir arī, tāpēc - tuvākā mēneša laikā tikai kingdom come 2!

Rīt uz spa (cerams), bet es neskūšu kājas.

Sāku krāt sīpolu mizas.

Ja cilvēki pēkšņi atļautos katru dienu gulēt tik cik tiem vajag, kāda būtu skaistumkopšanas industrijas reakcija?

Pēkšņi ieraudzīju RIMI kaut ko agrāk nemanītu. Izrādās, cūku nieres. Jūs pērkat cūku nieres? Man šķiet, tās tur gadus divdesmit nav bijušas. Vai varbūt tiek izķertas jau astoņos no rīta un es nekad nepaspēju? Vai tagad tikai parādījušās kaut kādas jaunas, biotehnoloģiski klonētas nieres, un veikali nolēmuši papildināt sortimentu? It kā pircējam nepietiktu ar cāļu lielajām un mazajām filejām, atkaulotiem šķinķīšiem, nagetiem un Bostonas steiku melleņu marinādē.

es beidzot sapratu, kāpēc man nepatīk rakstīt. bet tas ir jādara. jo rakstīt un runāt - tas ir priekš citiem. priekš sevis ir deja utt.

Augtvērtīgs obskūrais jaunais vilnis. Eleven Pond - Watching Trees

no sludinājuma: "Šodien sākam kastingus starptautiskas kruīzu kuģu kompānijas TV reklāmai! Mēs kastingojam vīriešus un sievietes, kopumā 6 lomas. 1) Penelope's Krūzas tipāža, vecumā no 50-55 gadiem, 2) jauks pāris 40-45 gadi, var būt dažādas tautības, 3) mallet vecāks pāris 60+, arī dažādas tautības ir ok, 4) bārmenis/-e, vecumā no 20-30 gadiem. Bet skatamies uzmanīgi vizuālos paraugus, pielikumā."

no Somijas man visvairāk bija pietrūcis lakricas konču un telpas, kur justies neitrāli

Carl Sagan in "The Demon-Haunted World":

"The dumbing down of America is most evident in the slow decay of substantive content in the enormously influential media, the 30-second sound bites (now down to 10 seconds or less), lowest common denominator programming, credulous presentations on pseudoscience and superstition, but especially a kind of celebration of ignorance."

"We might get away with it for a while, but sooner or later this combustible mixture of ignorance and power is going to blow up in our faces."

"Those who seek power at any price detect a societal weakness, a fear that they can ride into office. It could be ethnic differences, as it was then, perhaps different amounts of melanin in the skin; different philosophies or religions; or maybe it’s drug use, violent crime, economic crisis, school prayer, or “desecrating” (literally, making unholy) the flag."

"If we’ve been bamboozled long enough, we tend to reject any evidence of the bamboozle. We’re no longer interested in finding out the truth. The bamboozle has captured us. It’s simply too painful to acknowledge, even to ourselves, that we’ve been taken. Once you give a charlatan power over you, you almost never get it back. So the old bamboozles tend to persist as the new ones rise."

Atklāju uz sejas redzamā vietā sen sadzijušu, ne pārāk mazu rētu un man nav ne jausmas no kurienes tā. Kā cilvēks var palaist to garām? Es vismaz reizi nedēļā skatos spogulī uz seju, reizi pāris nedēļās skujos un tad rūpīgi, un garāmejot aci uzmetu matu ērkulim katru dienu +-.

How do I survive the bad vibe of paranoid reading while still agreeing with its content?