Friends of Friends

No pēdējos mēnešos izlasītā prasās izcelt trīs grāmatas, kas atstāja uz mani dziļu iespaidu:

Migels Asturiass, "Senjors Prezidents".

Andruss Kivirekhs, "Vīrs, kas zināja čūskuvārdus".

Matiass Enārs, "Stāsti viņiem par kaujām, valdniekiem un ziloņiem".

https://georiga.eu/iesaisties/aptauja-riga-dzivojosajiem-par-paradumiem-un-laika-pavadisanas-iespejam-vakaros-un-naktis/

laba aptauja

Cepties par sūdu laikam ir kaut kāda cilvēka psihes pamatvajadzība. Es biju dzirdējis šo apzīmējumu, bet beidzot iegūglēju, kas īsti ir "baltā galdauta svētki", jo apparently par to ir kipiš. Ja kādam ir tik daudz laika uz rokām, mums šobrīd aktualitātēs, piemēram, ir Lucavsala ar savu stadionu. Absolūti legit un neizsmeļams resurss priekš righteous anger. Pieslēdzas kādai Rīgas domes sēdes tiešraidei. It's fun, I promise.

drukas kļūdā bija reikjavīka un tā bija bāla kā sāls un daudz darīja lietas labā, ja tai piemēroja gadskārtējo aprobētību, tai vienmēr bija darbs un dienas gaidāmā daļa gaidīja arī tad un arī tad tā gaidīja, kad tai bija savas dienas jāved daudzās nacionalitātēs un skraidīšana izvērsās par amorfo jau no sākuma tā kā gāze gāja pāri klajumiem un gaidīja savas sirsnības atspulgus, lai tajos ierāmētu skaidrības periodiku un tiesnesis ar gaismas paviljona gaidāmo pantu un ar maiņas armatūrām gaidīja skaidrības lāses un dienas pārbagāto daļu sausajā atlikumā grabināja pantiņos un daudzas radio lokācijas bija vainagotas sirgstošiem periodistiem un gaidīja lamdas un tetas un barankālijus un ienesa skaidrības pincetes skaidrības ovālos ienesa gan lācijās gan negācijās gana bija arī banalitātes un skaidrības principi skudras lāsumos gaidāmais panacejs un trikolors arī pincetes brālīb un dienesata suņi saišķos sašķobīti gudrības prātulas skaidrais eposs enormous laidums pāri skaidrības brillēm gaidāmais pankreātisms un totalitārais sūnu bunkurs dienas gliemezis ar piena glāzi skaudri rada biežākos automutantus dienas priedēs sasēdušas skaidrībai jāšus uzmetušās kož un laiza atribūtikas nevienmērību aizgalda paralīze gudrības neviendabība un dienas skaitliskais termoss izveidots, lai gādātu par klimpu aizvietošanu pilsūdens krātuvēs aizvēsturiskos ringlos un tumsnējā kaimiņu grodā ar dārzu pār amoliņu un drenāžu pār plecu atlec no siekstas taisās uz birokrātijas sabrukumu un laiza dienišķās atklepotājas aizvērš pantomīmu atvelc priedes stuķi lauku jēlajos atrofijos gaidāms pienācīgs lists un prusts un ernsts un poļakovskis aizvāca skaidrības drātis pār priedelēm gaismēnos rēgojas gubernators ar taukainiem matiem aizvāc no sejas krizantēmas atvēl mums tā patālāk apsēsties un gribētos viņam ielikt starp stikliem brieža gaļu, lai tajās vērienīgajās atmodas vēdzelēs leknie stari pār kultūras ministriju laida garbareku un tulznu sultānu makjavēli gaidāmais antiņs ar priežu cikloniem starp stikliem liek brūkleni ar dārdošu smieklu un velta ledum svinību, velta lietskoku, velta predominanci un burku vēja.

ja par garoziņām jaunajā darbā - outlook vide ir kaut kas neticami neērts, stīvs un tizls. es ļoti daudz laika pavadu vienkārši čakarējoties ar sīkumiem, ar kuriem googles vidē nebija nekādu problēmu.

"Laime ir tiekšanās, stāvoklis, ko ne vienmēr var aprakstīt vārdos. Tomēr daudzi piekritīs, ka iekšējais apmierinājums un dzīvesprieks bieži vien atspoguļojas cilvēka izskatā. Interesanti, ka modes un stila pasaulē ir tādi apģērba gabali, kas, šķiet, spēj runāt par cilvēka garīgo stāvokli. Par vienu no šādiem nelaimes simboliem var saukt “jaciņu”.

Nelaimīgas sievietes vienmēr valkā šo garderobes priekšmetu, uzskata ezoteriķi, un stilisti viņiem piebalso.

Laimīgas un pašpārliecinātas sievietes savā garderobē izvēlas dažādus apģērba elementus: puloverus, blūzes, kleitas."

tikko runāju pa telefonu ar Linarda Laicena mazmeitu. viņas numuru dabūju netīšām uzrakstot e-pastu bibliotēkas direktoram. kad sapratu, ka esmu nejauši iekopējusi viņa e-pasta adresi un nosūtījusi jautājumu viņam - sakautrējos un aizsūtīju ziņas dažiem citiem, kas šķita piemērotāki atbildētāji (no bibliogrāfijas nodaļas, kur viņa strādāja). bet man atbildēja tikai direktors.
viņa izrādās joprojām iet pie Otto un Alīnas uz kapiem. reti, bet iet. un izrādās Teodora Zaļkalna skulptūra Alīna Grīnberga tiešām ir tā pati mana Alīna. es biju manījusi, ka tāda eksistē, bet nebiju pievērsusi uzmanību, jo man likās, ka gan jau vienkārši vārdu sakritība un tā ir cita Alīna. labāku bildi nesanāk atrast, bet lūk.
sarunājām vēl sazvanīties un varbūt satikties. viņa padomāšot vai ir ko man teikt. un aizrādīja, ka nevajag lietot vārdu "čakarēties". viņai taisnība, protams.

p.s. vispār pirmais viņas jautājums man pēc tam, kad biju stādījusies priekšā - vai es esmu bijusi sakopt Grīnbergu kapus.

Man šodien uz galvas uzkakāja putniņš.

Rubrikā "drukas kļūdas, ko pat negribas labot": "novērtēt īkstu māslu"

"Dezinformācijas teorijā to sauc par akcentu pārlikšanu. Nevis būtiskais prevalē pār nebūtisko, bet gan ar akcentu pārlikšanu autori padara nebūtisko par būtisko."

jau kādu gandrīz nedēļu iepriekš tika izsludinātas ļoti ekstrēma laika prognozes.
bet, vai tu, cilvēks [un vispār Emirāti] varēji būt gatavs kam šādam?
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-no-electricity-internet-water-in-several-areas-after-heavy-rains
https://www.khaleejtimes.com/uae/weather/uae-red-alert-issued-as-hazardous-weather-intensifies-across-country

kaut kādus īsviģikus var arī iekš instas @lovindubai un @gulfbuzz palūrēties.

vienvārdsakot, pizģets bija, jā.
labi, es strādāju visnīcu biznesa sfērā, mēs nomenedžējām kolēģus izmitināt tepat, brīvos numuriņos (ar gandrīz 97% mūsu iestādes aizņemtību).
bet bija cilvēki iesprūduši gan birojos, gan uz ielas, gan metro stacijās, jo vienbrīd metro vienkārši pateica - čaukakau, kāpjat laukā. un tu stāvi viss tur tāds, nekurienē, ūdens uz ielām no "līdz ceļiem" līdz "līdz kaklam", gāž kā no spaiņiem, vējš rauj visu pa gaisu (arī dīvānus no balkoniem, jā)....un gaidi labākus laikus, lai līdz mājām kaut kā tiktu.
es mēģināju izveikt savu parasti 7 minūšu mājupbraucienu, jo dzīvoju tak tepat, pār pa šoseju no darba. kā tad! pie pirmā luksofora man pa manu joslu jau pretī brauca, jo tālāk esot viadukts applūdis un nekur netikt. aizpeldēju ar savu auto atpakaļ uz darbu, un vēlāk kaimiņš atbrauca pa ceļu neceļiem man pakaļ ar savu, daudz lielāko auto. pa stundu kaut kā mājās tomēr tikām.
šodien arī vēl ļoti daudzi ceļi ir ciet. uz darbu es tiku, bet atpakaļbraucamais viadukts ir vēljoprojām smagi applūdis, tā ka būs atkal pa apkārtceļiem kaut kur jāmaldās.

šāda vētra un lietus neesot redzēti pēdējos 75 gadus.
https://www.khaleejtimes.com/uae/uae-witnesses-record-breaking-rains-highest-in-75-years

bet, šodien darbā ar finansu kolēģi ēdam gardu muti Dubajas roltona ekvivalentu, jo neviens restorāns pagaidām neko vēl nepiegādā, un skrollējam sociālos mēdijus, krustus mesdami, ka mums reāli noveicās, salīdzinājumā ar citiem rajoniem.

Ļoti interesants raksts par militārā dienesta aktualitātēm Latvijā:
https://ir.lv/2024/04/03/man-vairs-nav-bail/

Labs raksts. Vienīgi riktīgi kretinē, ka visi intervējamie norāda, ka vecāki ļoti pretojušies dēla dienestam. Minētas vecāku bažas un asociācijas ar padomju armiju. Jaunais cilvēks vēlas, bet memme un papucītis vēl turpina dzīvot kaut kādās savās slimajās fantāzijas par padumjajiem laikiem un spurojas pretī. Kādā mucā, diez, ir jādzīvo, lai tik ilgi spētu ignorēt realitāti un tā vietā izvēlētos dzīvot vairāk, nekā 30 gadus vecā pagātnē.

Man ir pilnīgi tups jautājums.
Vai tad apse un papele ir viens un tas pats? Ja meklēju papeles latīnisko nosaukumu man google met ārā apsi parasto....

Virunga (2014)

Rasa vakar prasīja vai es kādreiz dzīvē esot pagaršojis alkoholu.

vispār ironiski. Otto Grīnbergs tusēja ar Frici Galenieku, viņus, piemēram, abus apcietināja 1928. gadā pēc mega mītiņa cirkā. bet Mārtiņš Galenieks mani pirms daudzpadsmit gadiem veda eksursijā pa Pētera Māldera vietām Londonā (neko nezinot par to, ka Otto un Fricis - mūsu vecvectēvi, ir bijuši pazīstami + mūsu ģimenes nav nekā draudzīgas vai saistītas. mēs iepazināmies kaut kādā drausmīgā dzeršanā pie Uldīša).

p.s. sorry basta - grāmatu vēl neesmu izlasījusi.

Ok, es zināju, ka es eju uz filmu, kur "viss ir slikti", bet šis negaidīti trāpīja pārāk daudzās vietās vienlaicīgi. Tā ka bez piecām minūtēm varētu šo pieredzi apspriest ar terapeitu.

Man nav spotify premium, bet spotify ņem no manis 8€ mēnesī! Wtf?
Vienīgais, ko varu iedomāties - no mana vecā konta, kuram pat vairs nemāku pievienoties. Ko lai dar ko lai dar?

tas nebūtu labi, tāpēc šis

https://www.apollo.lv/8001837/latvija-ar-likumu-garantes-skaidras-naudas-pieejamibu

likumprojekts meiko sensu.

Vakar vakarā man pajautāja, vai es šodien iešu uz treniņu. Kontekstam - es svētdienas vakaru pavadīju traumās. Vakar saņēmu gala, gala lēmumu*, ka nekas lauzts man nav. Man jau šķita, ka es esmu drusku nomierinājies, un mēdzu neskriet uz treniņu akurāt ar kruķiem, bet var jau būt, ka tas ir pašapmāns, un visas manas rīcības apkārtējiem joprojām liek domāt citādāk. No trešās puses, ja jau mani mēdz saukāt par borderkolliju**, nevajadzētu būt pamatam domāt, ka kaut kas ir būtiski mainījies.

* Izrādās traumu dežūrārsta slēdziens var tikt pārbaudīts kaut kur centralizēti, un tad ir jāiet uz datamed.lv skatīties gala, gala lēmums.

** Ir mēmes par to, ka borderkolliju loģika lauztas kāja gadījumā ir - it's ok, I'll run it off.

malkas šķūnī mētājas vāveres astes gals un zebiekstes vai seska kaka

Vecais nacionālists kā vienmēr sarunā šādās tādas muļķības bet par `` zaļo kursu`` viņam ir nekomfortabli daudz taisnības

https://neatkariga.nra.lv/intervijas/453904-aleksandrs-kirsteins-zalais-kurss-ir-krapnieciba-kas-iznicina-dabu?utm_source=inboxlv&utm_campaign=inboxlvNews&utm_medium=button

//Taču pēc tam Lietuvā pēc “zaļo” ierosinājuma bija referendums, kurā tika nobalsots, ka atomelektrostacijas ir bīstamas, tāpēc nav vajadzīgas. Tas atgādina to, kas notika Vācijā, kur tika slēgtas 10 lielas atomelektrostacijas.//

OK, izrādās ka leiši zaļsajukuši prātā pēc vāciešu piemēra.

//Tikai tagad zinām, ka visas šīs zaļās kustības Eiropā - “Greenpeace” un tamlīdzīgas - saņēma finansējumu no Krievijas, kas nebija ieinteresēta stabilā Baltijas valstu energoneatkarībā, jo tirgoja tur savu gāzi.//

Brīnos kā Kiršteins to zina `` tikai tagad``, es atvainojos par to bija rakstīts GRU disidenta Suvorova - Rezuna grāmatās vēl 1985. gadā.

Kad tikko parādījās iniciatīva taisīt kvalitatīvus latviešu seriālus, pieņemot, ka ir zināma korelācija starp kvalitāti un finansējumu, man tā šķita lieliska doma. Tagad šķirstot IR, kas ir medijs, kas ir pelnījis atsevišķu stāstu, pamanīju recenziju par kārtējo seriālu. Es ar mainīgām sekmēm spēju izsekot Spriņģes "seriāliem", bet ar latviešu kultūra patērēšanu man iet diezgan slikti, un seriāli noteikti ir pirmie, kas nonāk saraksta lejasdaļā.

Mana pirmā problēma būtu platforma, kurā viņus skatīties. Es varbūt neesmu tipisks vidējais latvietis, bet iespējams arī esmu, bet es pat par Netfliksu nemaksāju, par kaut kādiem vietējiem strīminga servisiem nemaz nerunāsim. Seriāli ķinī? You must be joking, right? Es te knapi spēju noskatīties visas pilnmetrāžas filmas, ko ķinī rāda, un es mūsu mājsaimniecībā vēl esmu tas, kurš iet uz kino. Es nestaigāju pa krogiem, es neeju uz visiem koncertiem pēc kārtas, un teorētiski man ir gana daudz brīvu vakaru, bet kaut kā ar visu to divas filmas nedēļā ir teju maksimums ko es no sevis varu izspiest, ja vien tas nav kaut kāds Riga IFF.

Par seriālu saturu laikam būtu pat lieki runāt, ja es neko no tā neesmu redzējis. Un šis arī nav tāds twitter hot take, tikai mani individuālo novērojumi un preferences. Gan jau globāli viss ir labi un pareizi, un es noteikti priecājos par jaunajiem likumprojektiem, kas ļaus piesaistīt papildus finansējumu no strīmingu platformām.

"Satura veidotāji" tiešām tic, ka tā ir vērtīga "profesija" un cilvēki ir viņiem parādā engagement pateicībā par viņu radīto "saturu" HHAAHHAAHAHAH
AHAHAHAHAHAHHAHAHAHA!!!!

Es sapratu. Latviešu valoda ir mūsu Praids.

oh my, arī dramaturgs. es laikam ceru, ka tā luga ir neglābjami zudusi un man nekad nebūs iespēja to lasīt.

Tāpēc diskusijās aicinājām rakstīt lugas pašus strādnieku jauniešus un revolucionāros studentus. No viņu vidus arī radās jauni dramaturgi, kuri deva vērtīgus darbus mūsu repertuāram. Viens no pirmajiem šāda veida darbiem bija O. Grīnberga sarakstītais «Ķēniņš—Jēriņi», ko viņš nodeva mūsu dramatiskajai sekcijai 1926. gada rudenī. Tas bija viens no tiem darbiem, kas visilgāk (šķiet, vairāk nekā piecus gadus) nepārtraukti palika mūsu teātra repertuārā. Šajā darbā bija pamatīgi atmaskota buržuāziskās republikas šķiriskā būtība un tās pērkamie līderi. Lugas autors O. Grīnbergs bija tolaik plaši pazīstams revolucionārās strādniecības darbinieks — lielisks orators un revolucionārs preses darbinieks. Pavisam jauns viņš parādījās mūsu vidū un kļuva pazīstams ne vien Rīgā, bet arī citās Latvijas pilsētās un laukos.
/Atskatoties uz dzīvi. DIVDESMIT ASTOTAIS STĀSTS. MINNA ZĪDERMANE. Padomju Jaunatne Nr.210 (25.10.1967.)/

Strādāju līdz vēlam vakaram redakcijā, mājās bija Paula ar sievasmāti, iebraukušu no laukiem. Pie ārdurvīm no virtuves puses atskanēja zvans.
„Kas tur?" „Šeit Marija Leiko!”
Varam iedomāties sieviešu pārsteigumu, dzirdot aiz durvīm slavenās aktrises balsi, kas neilgi atpakaļ bija ieradusies no ārzemēm. Leiko kopš 1905. gada revolūcijas laikiem dzīvoja un darbojās Vācijā, izvirzījās un izcēlās kā ekspresionistiska aktrise un arī filmu māksliniece pirmajā (mēmajā) posmā. Tika redzēta arī uz Rīgas ekrāniem. Vēlāk ar lieliem panākumiem viesojās Nacionālajā un Dailes teātrī, arī provincē.
Kopš 1933. gada ārzemniece vāciešiem vairs nebija vēlama, un Marija Leiko palika mūsu galvaspilsētā. Viņa bija nākusi apskatīt telpas pie mums Meža Parkā kopā ar Austru Krauzi. Abas dāmas bija apmierinātas, un es viņām izīrēju prāvo ēdamistabu. To bija izgleznojis tas pats Romāns Suta, kas reiz atveda arī savu kollēgu, ja pareizi atceros, Jāni Kalmīti, un teica: „Viš ti, čto nacarapal pjoriškom!” (lūk, ko saskrāpējis ar spalviņu).
Tagad valdīja Kārlis Ulmanis, bija iestājies mierīgs un kluss laiks. Īpaši to varēja izjust, kad starp priedēm sasniga sniegs un gaiss bija tik tīrs un rāms. Manas Īrnieces varēja baudīt pilniem malkiem , pelnīto” atpūtu, kā mēdz sacīt. Kas notika viņu iekšējā pasaulē, to nemāku teikt. Dāmas likās ļoti mierīgas, par citiem neinteresējās un savas lietas bez vajadzības nestāstīja. Gandrīz nekur viņas negāja, atceros tikai vienu reizi, kad apmeklēja Splendid Place kino, kur noskatījās Villija Friča un Lilianas Harvejas opereti. Pavisam maz cilvēku nāca pie viņām un reti, ne vairāk kā divi, trīs — Ādamsoni, Grīnbergi, kompanjons Ozols. Austrai un Marijai bija pāris personisku mēbeļu, Sutas zīmēti sarkanmelni ķeblīši, ko viņas atstāja vēlāk aizbraucot Ādamsonam un viņa sievai, bijušajai tautsaimniecības studentei un radiofona ziņotājai Mirdzai Ķempei, vēlākajai boļševiku „dzejas karalienei”. Austra Krauze un viņas draudzene, abas „proletāriāta” darbinieces, dzīvoja no kapitāla. Austrai piederēja neliela firma „Piena Eksports”, kas par brīnumu bija palikusi „neapvienota ” autoritārajā laikmetā. Kompanjons bija Ozols, pusmūža vīrs, tumšu ūsu un skrejošām acīm. Kā prokurists darbojās mans skolas un studiju biedrs, Oto Grīnbergs, vēlākais Rīgas pilsētas izpildkomitejas izglītības daļas vadītājs un marksisma profesors.
/Oļģerts Liepiņš "Tālos atspulgos: mana mūža atmiņas" (1982) 619. - 621. lpp./


Par ko Grīnbergi runāja ar Leiko un Krauzi? Kādas bija viņu attiecības? Vai tās sabojājās pēc iepriekšminētās naudas lietas? Ja par Linardu Laicenu vecvecvecāku arhīvā ir daudz pieminējumu, arī atmiņu raksts, tad par Leiko un Krauzi nav - tik vien kā rakstā par žurnālu "Informators". Kad un kā viņi uzzināja par Lielo teroru? kaut kur te manīju piezīmes, ka Otto esot pats centies izpētīt Laicena nāves apstākļus un viņš pēc tam bija teicis, ka cer, ka Laicena atraitne par šiem apstākļiem neko sīkāk neuzzināšot - pārāk smagi tas esot. bet kā ar Leiko? Viņam bija vienalga vai kaut kādu iemeslu dēļ par viņu nevarēja tā interesēties un runāt?


No vienas puses gribas redzēt "Marijas Klusumu". No otras ļoti negribas.

Šodien pirmā diena, kad stresa līmenis tik augsts, ka nevienu brīdi neprasījās paslinkot. Žēl tikai, ka mans organisms parasti uz to reaģē ar saslimšanu. Rīt jāmēģina nedaudz ilgāk pagulēt.

Šodien mums Vecrīgas lokālā katram (jo visi 4 maksājām atsevišķi) beigu rēķinā pārādījās mistiski pievienots drinks, kas bija ar "+" 6.00 un tad uzreiz kancelēts ar "-" 6.00. Pārāk aizdomīgi, lai būtu vnk kļūda vai sagadīšanās - UK kolēģis tad teica, ka viņam tā vakar Rīgā bijis arī citā ēstuvē. Tas ir kkāds kārtējais inovatīvais "mēs mīlam šo valsti" grāmatvedības uzskaites figļi migļi a la Gan Bei stilā?

Two Distant Strangers (2021)

No vadītājas Ineses
https://www.facebook.com/inese.auzina.3
https://www.instagram.com/handmade_by_inesse

"Liesim sojas vaska svecītes, dekorēsim ar Mīļās Māmuļas Zemes veltēm🌿, dzersim siltu tēju🫖 un svinēsim kopā būšanu🥳!
Un tagad - ejam un Radām! (var arī sēdēt)💚
Lai skaista un priekpilna šodiena un visa dzīve!🥰"

Lūgums pieteikties pie Ineses personīgi līdz 22.04. (Tas vajadzīgs savlaicīgai izejmateriālu sagādei)

Pilns pasākuma apraksts:
https://fb.me/e/4o7oJErpx

Vai ir kāds normāls abu dzimumu pensionāru čats latviešu valodā, kur aprunā nevis vecuma kaites, bet runā, piemēram, par mīlu vai citiem omītēm interesantiem tematiem?
Feisbukā pensionāru klubs nododas tikai banālu bildīšu publicēšanai.
Dzīvajā pilsētas klubā ir tikai dāmas vien, tas arī neesot interesanti.

Vai kāds zina, kādi ir noteikumi Tactic spēlei "Iemācīsimies alfabētu"? Tur, kur tipa domino plāksnītes, kreisajā pusē burts, labajā bildīte, kas burtam neatbilst.

Principā šitajā posmā es plānoju dzīvi sākot no septembra un drusku dzīvoju arī pa starpai tagad.
Biju pie mammas, līdzēju, ko varēju. Bijām priecīgas satikties. Braucu uz bibleotēku. Padzīvošu slepeno dzīvi. Atceros, kad jaunākā meita ratiņos gulēja, es strādāju biblenē pie datora. Mēs bijām labs pārītis. Piektdien vedīšu dèlu apskatít skin, kurá gribètu viņu laist pēc 9. klases. Bijušie Amatnieki. Tagad mediju kaut kas. RMMT.

Šonakt apmeklēju virginia_rabbit un klusais_okeans rīkotu Rīgas Franču liceja jubilejas koncertu.

Ko pateikt cilvēkam, kas tevi nokaitinājis?
"Tev nesmaržo purkšķis". 100% garantēts rezultāts katru reizi

Nezinu, ko rakstīt. Iesim gulēt. Uzcepu ķiploku grauzdiņus bērniem. Rīt ir 3 plāna punkti.
Ja nu kāds zina, kur noskat;ities 2022 gada filmu Close, būšu pateicīga.

apbedīšanā jauna mode - aquamation, ķipa ekoloģiska metode. vispirms karstā sārmūdenī sašķidrina, tad nolaiž podā (šur tur ļ.burtiski), izžāvē (ķipa kremē) un tad sablenderē
psc wtf

https://www.theguardian.com/world/2022/jan/02/what-is-aquamation-the-process-behind-desmond-tutus-green-cremation

Vai ir kāds efektīvs veids, kā izlikt pārdošanā visu bibliotēku vai vismaz visu grāmatplauktu uzreiz? Kas attiecas uz ibook, tur jau nojūgties var, katru grāmatu atsevišķi fočējot. Turklāt mana pēdējā pieredze ir, ka uz grāmatu pieteicās div nedēļas pēc tam, kad mani bija piebesījis tas, ka sludinājums bija stāvējis gadus divus, un es to grāmatu biju atdevusi vienkārši par velti kādam, kam kaut teorētiski varētu noderēt.
Drēbes un kurpes arī kaut kad būs aktuāli. Māja jāpatukšo...

Guy Ritchie's The Covenant (2023)

Godspeed aizvakar bija ļoti kruti. pirmais koncerts pirms 8 gadiem Šveicē gan bija maģiskāk un krutāk, bet tad bija citi apstākļi. Alpu pļavas ar krītošām zvaigznēm un mirklis ar Eifrimu divatā, kurā sadūšojos pat pārmīt dažus teikumus. bet ļoti patika Rīgas koncerta beigas. Rubenis arī ļoti kruti nospēlēja. Bens Frosts vakardien gan nu tā. skanēja mega kruti, bet kaut kā nespēju identificēties un nekas neaizkustināja. stāvēju atspiedusies pret foha aizgalda sētiņu un vienā brīdī piefiksēju, ka regulāri skatos pultī redzamajā pulkstenī un visu laiku liekas, ka ir pagājis ilgs laiks, bet realitātē - 2-3 minūtes. Platons nepatika. divtūkstošo gadu sākumā droši vien būtu paticis.