Negadījums
Sep. 4th, 2003 | 12:47 pm
Sieviete sastinga. Acu priekšā vēl joprojām bija šis skats. Šis skats, kā viņas dēls, ar galvu atsizdamies pret pelēko asfaltu, nokrīt uz ceļa. Noslīdējusi pāris metrus, mašīna apstājās. Sieviete piegāja pie zēna, un neizmērojams bija viņas prieks redzot, kā viņš pieceļas, aptausta nobrāzto ceļgalu un pasmaida. Paldies Dievam. Nekas nopietns nav noticis.
Sieviete paņāma zēnu pie rokas un gāja tālāk. Pārbiedētais šoferis vēl palika uz ceļa, turēdams galvu rokās.
Pārvarējusi šoku, sieviete uzrunāja savu dēlu: "Es taču tev vairākas reizes esmu stāstījusi, ka uz ielas nav jāspēlējas. Nu labi, ka šoreiz viss beidzās bez nopietnām sekam, būs gan laba mācība priekšdienām!"
Zēns iesmējās: "Nu ja, man jau mamma arī visu laiku saka, ka tā nevajagot. Kad viņa uzzinās, kas noticis, noteikti dusmosies. Bet kapēc Jūs turiet manu roku?"
Sieviete paņāma zēnu pie rokas un gāja tālāk. Pārbiedētais šoferis vēl palika uz ceļa, turēdams galvu rokās.
Pārvarējusi šoku, sieviete uzrunāja savu dēlu: "Es taču tev vairākas reizes esmu stāstījusi, ka uz ielas nav jāspēlējas. Nu labi, ka šoreiz viss beidzās bez nopietnām sekam, būs gan laba mācība priekšdienām!"
Zēns iesmējās: "Nu ja, man jau mamma arī visu laiku saka, ka tā nevajagot. Kad viņa uzzinās, kas noticis, noteikti dusmosies. Bet kapēc Jūs turiet manu roku?"