Vienīgais Labais - October 26th, 2005

Vienmēr esmu centies runāt (vai pukstēt, vai, tagad jau jāsaka, klabēt) pareizā latviešu valodā. Un lielāko ties tas ir arī izdevies. Tomēr ir viens vaŗds, no kura netieku vaļā - bļadj. It īpaši kad esmu dusmīgs vai lamājos. Parasti tas tiek lietots bez nekādas konkrētas nozīmes, kā tāds izsauksmes vārds (nejaukt ar uzrunu).

Piemēram: kur ir manas zeķes, bļadj?

Jādara kaut kas lietas labā.